"Latvijas Avizes" pielikums "Majas viesis" 2008. gada Janvaris
– Es varetu skaisti stastit par to, ka pedejos trisarpus gados esmu mainijies, bet citiem tas nebus viegli saprotams, jo katram tomer jagust sava pieredze. Es vienigi varu padalities sava pieredze, – teic Jorens Aizsils, kas parstav starptautisku nevalstisku organizaciju "Art of living", latviskojot – "Dzives maksla". Vinš pagaidam ir vienigais "Dzives makslas" skolotajs Latvija. Patlaban gan Jorens uz Latviju var atbraukt vienigi sava brivaja laika, jo vinš strada Brisele Eiropas Parlamenta par juristu lingvistu. Jorena zina ir uzraudzit, lai visi likumdošanas akti butu partulkoti pareiza latviešu valoda. Tacu ari Brisele vinš vada nodarbibas laudim, kas velas iepazit "Dzives makslu". Vinu vidu ir gan flami, gan krievi, gan franci.
Kas tad ir ši "Dzives maksla" un ka to iespejams apgut? – vaicaju Jorenam.
– "Art of living" maca atbrivoties no stresa, izmantojot elpošanu, jogu, meditaciju. Šis organizacijas lielais uzstadijums ir veidot pasaule vienotu gimeni, dalities it visa, kas ir tev pašam, – prieka, lidzjutiba, sadarbiba. "Art of living" jau divdesmit piecus gadus darbojas 145 valstis. Tie merogi ir milzigi, bet ipaša uzmaniba tiek pieversta pasaules karstakajiem punktiem – Irakai, Pakistanai, Cecenijai, Kosovai... Visur tur, kur cilveki pardzivojuši psihologiskas traumas. Aridzan vietas, kur plosijušas stihiskas dabas katastrofas, piemeram, cunami, pludi. Tad musu organizacijas brivpratigie brauc uz šim nelaimes skartajam vietam un apmaca vietejos laudis, lai vini varetu atgut mieru, parliecibu un atbrivoties no stresa, psihologiskam traumam. Šis vienkaršas zinašanas par cilveku un vina pratu palidz ikvienam vairak izprast sevi un saredzet skaidru virzienu dzive.
Jorens par "Dzives makslu" ieinteresejas, pateicoties savai masai Hannai. Vina bija aizbraukusi ciemos pie draudzenes uz Vaciju un tur ari apmeklejusi šos kursus. Verojot majas parbraukušo masu, kas izcelas ar savu smaidigumu un vieglo attieksmi pret dzivi, Jorenu saka makt zinkariba, ko gan vina tadu Vacija apguvusi, ka spejusi ta mainities.
– Ja man kads stastitu, ka, apgustot "Dzives makslu", iespejams mainit attieksmi pret dzivi, es laikam neticetu. Bet te man priekša bija dzivs piemers. Masa rosinaja – tev ari vajadzetu pamacities šajos kursos. Latvija nebija neviena skolotaja, un Hanna sarunaja "Dzives makslas" skolotaju no Lietuvas, kas musu divdesmit cilveku grupinai novadija pamatkursu šajas zinibas. Tas notika pirms trisarpus gadiem. Man tolaik bija 27 gadi, ieguta izglitiba, labs darbs, nodibinata gimene, it ka viss labakaja kartiba, tacu dzive škita tada garlaiciga un viendabiga, nejutu uzravienu. Ari fiziski nejutos isti labi. Tapec masas piedavajums apgut "Dzives makslas" programmu naca istaja bridi. Pamatkursu apguvu nepilnas nedelas laika. Pati svarigaka ir elpošanas tehnikas apguve. Ši maksla nak no Indijas, un ta ir loti sena. Ar elpošanas palidzibu iespejams atbrivoties no dzives laika savaktas "miskastes" – noritajam emocijam, uzkrata stresa, dažadam traumam, toksiniem. Tikt vala no visa nevajadziga gan fiziskaja kermeni, gan mentala limeni.
Jorens piebilst, ka pareizas elpošanas tehnikas apguve nav ne gruta, ne sarežgita. Tas mehanisms jau katra cilveka ir iekša, tas vienigi jaiekustina, jaatmodina.
– Mazi berni savas plaušas izmanto par visiem simts procentiem, bet pieaudzis cilveks – tikai par trisdesmit procentiem. Tapec visi sarni krajas – slimibas, agresija, depresija, jo ar elpošanu netiek izvaditi lauka. Apgustot elpošanas tehniku, iemacas savas plaušas izmantot pilniba. Es jau rezultatus sajutu pavisam driz. Agrak bieži izjutu agresivitati, neapmierinatibu. Kads ko nepatikamu pateica, es devu preti, ilgi dusmojos. Tagad jau ari kadreiz varu sadusmoties, bet tikai uz kadam piecam minutem. Agrak dusmojos tris dienas. Tagad pret notiekošo ir tada attieksme ka mazam bernam. Ja vinu kads nogruž, berns paraud, bet tad piecelas un talak skrien smaididams.
Jorens piebilst, ka pareizas elpošanas tehnikas apguve nav ne gruta, ne sarežgita. Tas mehanisms jau katra cilveka ir iekša, tas vienigi jaiekustina, jaatmodina.
– Mazi berni savas plaušas izmanto par visiem simts procentiem, bet pieaudzis cilveks – tikai par trisdesmit procentiem. Tapec visi sarni krajas – slimibas, agresija, depresija, jo ar elpošanu netiek izvaditi lauka. Apgustot elpošanas tehniku, iemacas savas plaušas izmantot pilniba. Es jau rezultatus sajutu pavisam driz. Agrak bieži izjutu agresivitati, neapmierinatibu. Kads ko nepatikamu pateica, es devu preti, ilgi dusmojos. Tagad jau ari kadreiz varu sadusmoties, bet tikai uz kadam piecam minutem. Agrak dusmojos tris dienas. Tagad pret notiekošo ir tada attieksme ka mazam bernam. Ja vinu kads nogruž, berns paraud, bet tad piecelas un talak skrien smaididams.
Jorens elpošanas vingrinajumiem katru dienu velta kadu pusstundu. Vinš piekrit, ka disciplina ir vajadziga. Cilvekiem gan ta laiski tik domat – man pašam nekas nav jadara, viss atnaks pats no sevis.
– Tieši tapec, ka pats esi parliecinajies, cik elpošanas tehnikai ir liela nozime, gribas dalities šajas zinašanas ar citiem, jo tas sniedz cilvekam pieejas kodu sev uz visu dzivi. Ja ar mums kaut kas labs noticis, mes tacu gribam šaja prieka dalities, vai ne? Agrakajos laikos, ja gribeja iemacities šo elpošanas tehniku, bija jadodas uz Austrumiem un tur jamekle skolotajs. Tagad skolotaju netrukst, vajadziga tikai velme macities. Mes visi saprotam – vajag atslabt, dzivi tvert vieglak, tacu prats neklausa šim velmem. Pratu ar pratu ietekmet nevar. Atslega uz pratu ir elpošana. Katrs jau pats pie sevis noverojis, ka attiecigajam emocijam ir savs elpošanas ritms. Ja esi priecigs, tad elpo atri, sekli. Ja nomakts, tad izelpa ir smaga, tada ka gruta noputa. Tapec mes ar elpošanas ritmu varam ietekmet prata stavokli. Teiksim, cilveks nakti nevar aizmigt, jo raizejas par to, ka ritdien vinam javeic kads gruts uzdevums. Ar pratu sev nevar pavelet atslabt, lai varetu aizmigt. Tacu ar elpošanas palidzibu to var izdarit.
Jorens teic – kopš apguvis elpošanas tehniku, ieguvis ari savu idealo svaru. Lidz tam vinš bijis tads budigs puisis.
– Varbut tas notika ari tapec, ka kluvu par vegetarieti. Nesaku, ka visiem jaklust par vegetariešiem, tas katram pašam jaizjut. Man par sevi nav šaubu, ka ta ir pareiza izvele. Par vegetariešiem ir tads iespaids, ka vini ir ne šadi, ne tadi, kusli un bez iekšejas uguntinas. Ar mani notika gluži otradi. Es pieversos fiziskajam aktivitatem, saku spelet basketbolu. Pec treniniem nejutu nekadu nogurumu, sajuta tada, ka varetu vel skriet un skriet. Lai uznemtu energiju, man nepieciešams pareizs uzturs, pareiza elpošana, fiziskas kustibas, miegs.
– Pareizi jau butu doties pie miera astonos vai devinos vakara. Visvertigakais miegs ir no desmitiem lidz diviem nakti. Tacu es to tik loti neieveroju. Galejibas man nepatik. Galvenais, lai dzive neklust sausa, tai tomer jabut suligai. Es varu nodarboties ar jogu, meditet, bet varu ari uzspelet futbolu, apmeklet atrakcijas. Nesežu cauram dienam lotosa poza meditejot.
Jorens meditacijai nododas uzreiz pec pamošanas, veltot tai pusstundu. "Art of living" meditacija nozime neko nedarišanu augstakaja pakape. Nedomajot par to, kas bus un kas bijis, iegust skaidraku pratu.
– Mes visi gribam but laimigi. Ne jau kadas pardabiskas lietas vajadzigas, bet vienkarši labi justies. Tacu, kamer netiekam gala ar savu pratu, gruti panakt šo labo sajutu. Nevajag gan iedomaties, ka, apgustot "Art of living" programmu, automatiski no dzives pazud visas problemas un sarežgijumi. Tacu ir iespejas tos sliktos brižus padarit nesapigakus, panakt, lai pozitivais svaru kauss nosveras par labu. Man katra zina tagad ir daudz mazak tadu brižu, kad parnem sajuta – kaut kas nav kartiba. Tas galvenas vertibas, kas man ir, – veseliba, gimene –, to apzinos nevis ar pratu, bet visu savu butibu. Cilveki sevi bieži šausta ar domam – kapec man ta neveicas, kapec man tik slikts dzives partneris gadijies, kapec neveicas darba. Ja, ir gruti un nepatikami, bet jabut izpratnei, ko dzive man ar to maca, kadas kvalitates man sevi jaattista, lai situacijas mainitos. Dzive jauztver ka macibstunda. Tas ir tapat ka macities augstskola. Mes nevaram bez eksamenu nokartošanas tikt augstaka kursa. Dzive jau ari ir viena liela macibu programma, – nosaka Jorens.